Ainars Vladimirovs,
sabiedrisko attiecību speciālists,
SIA „Tēls PR” valdes priekšsēdētājs
Lasu un nebeidzu brīnīties... Ne par to, ka Miķelsons no „Latvenergo” vai kāds cits vārdā nenosaukts valsts vai pašvaldību uzņēmuma vadītājs saņem, piemēram, divus tūkstošus latu mēnesī. Drīzāk par to, cik ļoti, ļoti daudziem patīk skaitīt naudu citu kabatā. Un tad nu, atkarībā no savas algas lieluma, arī izteikt secinājumus – sākot no kura līmeņa griezt ar mačeti visus un visu.
Mūsu jaunā tautas atriebēja, anonīmā interneta avatāra Neo sētā sēkla kritusi auglīgā augsnē – publiskotās ziņas par Darbinieku nr. 9 vai Darbinieku nr. 6 kādā valsts uzņēmumā, kura izpeļņa, ak vai, bijusi vairāk nekā tūkstotis latu izraisījušas interneta vietņu debates. Sak’, kā tā drīkst!!! Mana – jaunākā asistenta alga ir 150 lati, bet, redz, tas tur Miķelsons saņem štukas. Godīgi sakot, man tiešām ir vienalga, cik saņem Miķelsons. (Pat neiedziļinoties tajā, ka „Latvenergo” valdes priekšsēdētāja atbildība gan uzņēmumā, gan par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem nav ne salīdzināma ar vidējā statistiskā uzņēmuma vadītāja vai darbinieka atbildību.) Es šeit neaizstāvu Miķelsonu vai kādu citu augstākā menedžmenta pārstāvi valsts un pašvaldību uzņēmumos, es runāju par kaut ko citu – man ir svarīgi, cik saņemu es pats. Bet es pats nekādi nesaņemšu vairāk, ja vienīgā mana sabiedriskā aktivitāte būs činkstēšana par to, ka kāds saņem „lielo kušķi”.
Diemžēl vai par laimi mana izpeļņa nu nekādi nav un nebūs atkarīga no tā, cik nogriezīs Miķelsonam. Tā būs atkarīga tikai no manis paša paveiktā (vai nepaveiktā). Un līdz ar to man nav žēl, ka viņš saņem daudz. Man, protams, ir nepatīkami, ka tā saucamais krīzes laiks skāris arī mani pašu – ka es, iespējams, saņemu mazāk nekā būtu iedomājies, gribējis vai vajadzējis. Bet tāpēc mana galvenā rūpe ir darīt tā, lai nopelnītu vairāk...
Protams, ne visi var būt uzņēmēji, tāpat kā ne visiem ir dots būt ar liela uzņēmuma vadītāja talantu un zināšanām. Un tikpat loģiski, ka ne visi saņem vienādi. Ir ne tikai nepareizi, bet arī nekorekti salīdzināt LMT, „Latvijas Dzelzceļa” vai „Rīgas Siltuma” augstākā menedžmenta algas ar skolotāja vai pensionāra saņemto. Tāpat kā ir vienkārši populistiski apgalvot, ka nogriežot viņiem, pensionāri uzreiz būs pieēdušies kā nekad. Nogriežot viņiem, pirmkārt, samazināsies valstij atpakaļ atdotie nodokļi, par kuriem tiek uzturēti tie paši skolotāji un pensionāri, bet, otrkārt, nekādā gadījumā nepieaugs pensionāru saņemtā nauda – pat samazinot kāda šāda cilvēka saņemto trīskārtīgi, pensionāru un skolotāju izpeļņa nepieaugs pat par latu... Starp citu, cik tad šādu cilvēku Latvijā vispār ir, kam griezt tik, lai visiem būtu labi un patīkami to apzināties... Simts? Divsimts? Varbūt tūkstotis? Un kurš tādā gadījumā vadītu lielos uzņēmumus?
Naudas skaitīšana citu kabatā vienmēr bijusi viena no latviešu nācijas lielākajām izpriecām. Turklāt Neo var rēķināties ar nešaubīgu trāpījumu desmitniekā – jau pati doma, ka tas liekēdis kaimiņš (un tāds kaimiņš nešaubīgi arī ir) saņem vairāk nekā es, pat vidējam latvietim ir kā sarkana lupata bullim... Bet devīze „Sitiet turīgākos!” mums bijusi ļoti tuva jau kopš 1905. gada. Tāpat kā pārliecība, ka lielāku naudu ar godīgu darbu nopelnīt nevar. Un tad lietā jāliek populārais lozungs „Tauta ir pret!” – tas nekas, ka tautai (ja mēs ar tādu saprotam sabiedrību kopumā) neviens nav prasījis, bet „tautas” viedokli pauž vien pārsimts mūžīgie, kā paši sevi dēvē, „apspiestie”. Spēle uz šīm latviešu tradicionālajām „vērtībām” vienmēr būs uzvarēta. It īpaši krīzes apstākļos, kad situācija ne tikai subjektīvi, bet arī objektīvi ir smaga. Tad jo sevišķi sāpīgi un tik latviski skaudīgi apzināties, ka kāds tur, augšā, saņem vairāk...
P.S. Tikai kā versija – kaut kur aizkulisēs dzirdēju, ka slavenā Neo „algu patiesības kampaņa” ir parasts un brutāls paņēmiens, kā pievērst uzmanību šaušalīgajām nelikumībām un netaisnībām, kas notiek lielajos uzņēmumos un iestādēs... Turklāt ne tādēļ, ka tās „netaisnības” patiešām būtu tik lielas un Neo gribētu paust nezinošajai tautai patiesību... Bet gan tādēļ, ka īsi pirms vēlēšanām glābēji uzradīsies baltā zirgā, lai pievienotos kādam politiskajam spēkam... Aizkulisēs runā arī par to, kurš tas būs. Vai, citiem vārdiem sakot, kurš to visu ir organizējis...
Tālāk »
"Specifika gan būs tā, ka paši deputātu kandidāti varēs startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tāpēc uzsvars varētu būt uz premjera amata kandidātiem. Jo svarīgāk tas būs tāpēc, ka sabiedrība vēlas redzēt cilvēku, kurš grib un var izvest valsti no krīzes. Domāju, sacensība starp Andri Šķēli (TP), Aināru Šleseru (LPP/LC), Aivaru Lembergu (ZZS) un varbūt vēl kādu "smagsvaru" noteikti būs ļoti intriģējoša," portālam "Apollo" norāda PR eksperts.
No tā, kā vēlētājs tiks uzrunāts, respektīvi, jaunām idejām un jauniem risinājumiem kampaņu organizēšanā būs atkarīgs ļoti daudz. Bet pašlaik prognozēt to būtu pāragri. Ainars Vladimirovs ir pārliecināts, ka partijas savu kampaņu stratēģiju un taktiku rūpīgi slēps līdz pašam kampaņas sākumam.
Pēc eksperta domām, reklāmas kampaņu organizētājiem vajadzēs ļoti novatoriskas idejas, "piedāvājot preci" potenciālajiem pircējiem — vēlētājiem. Turklāt laikā, kad politisko partiju reitingi ir katastrofāli zemi, uzticība partijām un politiķiem krīt, šādos apstākļos atrast pieeju vēlētāju sirdij ir grūti.
Runājot par finansējumu reklāmas kampaņām, Vladimirovs uzskata, ka šajā ziņā nekādu izmaiņu nebūs un tie, kuri spēs nodrošināt pietiekami apjomīgas kampaņas, noteikti iegūs zināmu handikapu.
"Taču tas var izrādīties nepietiekams, ja sabiedrībai netiks pieteikts kāds ļoti spēcīgs cilvēks līdera lomā. Mūsu sabiedrībai ir raksturīga uzticēšanās «Saulvežiem». Vienalga, vai tas būtu Zīgerista tipa banānu dalītājs, vai arī monumentālais Šlesers, kas uzbrauc debesīs. Jautājums, protams, ko konkrētu spēs likt priekšā «vecās» varas partijas. Un te es pat nedomāju kādus programmatiskus risinājumus vai piedāvājumus. Drīzāk runa ir par vadoņa kandidātu, kuram ir četri pieci skaidri risinājumi, kas saprotami ikvienam un pasniegti pietiekami pārliecinoši vai agresīvi. Piemēram, neaiztiksim pensijas, palielināsim algas," spriež Vladimirovs.
Viņš nešaubās, ka pirms vēlēšanām socioloģisko pētījumu aģentūras būs sīki un smalki izpētījušas cilvēku noskaņojumu, atradušas tēmas un jūtīgos punktus, ar kuriem iespējams manipulēt ar cilvēkiem.
"Tas nozīmē, ka katra partija vai partiju apvienība noteikti orientēsies uz savu potenciālo vēlētāju loku — šoreiz runa noteikti nebūs par kampaņām, kas orientētas uz visu sabiedrību vai vismaz lielāko tās daļu. Drīzāk darbosies princips: man nospļauties, ko par mani domā 95% vēlētāju, galvenais, ka atlikušie pieci par mani nobalso…" spriež eksperts.
"Tēls PR" valdes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka jau tagad pamanāmas reklāmas kampaņas gaidāmajām vēlēšanām, kā piemēru minot Šķēles kārts izvilkšanu Tautas partijā vai arī plašā publiskā diskusija par iespējamo triju partiju — "Jaunā laika", "Pilsoniskās savienības" un "Sabiedrības citai politikai" — apvienības premjera amata kandidātu.
"Bet šīs kampaņas pagaidām vairāk uzlūkojamas kā tāda izlūkošana — kā uz vienu vai otru darbību reaģē sabiedrība, kāda «publiska atbalss» ir kādam izteiktam vārdam vai izdarītajai darbībai. Pašlaik ļoti aktīvi noris darbs pie kampaņu plānošanas, tostarp kampaņu saturiskās un idejiskās daļas. Un šeit ir ļoti svarīgi nekļūdīties kampaņas intonācijā un uzbūvē. Neviena partija patlaban nevar atļauties nokaitināt vēlētāju vēl vairāk, īpaši jau tāpēc, ka pašlaik pieņemamie lēmumi nav ļoti populāri tautā," uzskata reklāmas eksperts.
Savukārt sabiedrisko attiecību aģentūras "PR Studio" vadītājs Kaspars Līcītis uzskata, ka partijas neko labāku par tradicionālo debesmannas solīšanu un politisko konkurentu kļūdu izmantošanu savā labā uz nākamajām vēlēšanām neizdomās.
Viņaprāt, arī svarīgākās vērtības, ko politiķi piedāvās vēlētājiem, daudz neatšķirsies no iepriekšējo gadu kampaņās aģitētajām. Tās būs: labklājība, zemāki nodokļi, iespēja uzņēmējiem strādāt brīvāk. Taču gaidāmi arī jauninājumi — viena no redzamākajām iniciatīvām ir tautas vēlēts prezidents. Savukārt saistībā ar partiju kreisā spārna panākumiem tiks aktualizētas arī nacionālās vērtības.
Līcītis prognozē, ka partijas gaidāmajās vēlēšanās vairāk koncentrēsies uz kampaņām, kas prasa salīdzinoši nelielus ieguldījumus. Mazāk tiks izmantoti sižeti televīzijā, vairāk interneta un sociālo tīklu radītās iespējas. Protams, tiks izmantoti radoši paņēmieni, kā maskēt aģitācijas pasākumus, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu pēc iespējas grūtāk izsekot partiju patiesajiem tēriņiem.
Ziņas oriģināls: http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/185184/0
