Lācis un divi ceļotāji. Ēzopa fabula.
Divi vīri ceļoja kopā, kad uz ceļa satika lāci. Viens no viņiem ātri uzrāpās kokā un paslēpās lapotnē. Otrs, redzot, ka lācis viņam grasās uzbrukt, nokrita kā beigts uz zemes. Lācis pienāca klāt, viscaur viņu apostīja, bet ceļotājs izlikās miris, cik vien spēja. Drīz vien lācis devās prom, jo, kā runā, lāči neaiztiekot maitu. Kokā paslēpies ceļotājs, redzot, ka lācis jau ir gabalā, jokojot vaicāja savam ceļa biedram, ko lācis tam iečukstēja ausī. „Viņš man deva padomu,” atbildēja uz zemes palikušais ceļotājs, „nekad neceļo ar draugu, kurš tevi pamet briesmās.”
Neveiksmes pārbauda draudzības patiesumu.

Sevi mēs vērtējam pēc tā, ko esam spējīgi izdarīt, kamēr citi mūs vērtē pēc tā, ko jau esam paveikuši.
 Tālāk »